Literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks Māris Grēviņš (1930-1994) studējis filoloģiju, režiju un teātra mākslu. Ieguvis mākslas zinātņu kandidāta grādu par disertāciju "J. Raiņa Akadēmiskais Dailes teātris un laikmetīgums" (grāmata "Dailes teātris", 1971). Daudzus gadus strādājis par TV redaktoru. Rakstījis teātra recenzijas un publicējis daudz rakstu literatūras un kultūras periodikā. Veidojis scenārijus un dramatizējumus teātra uzvedumiem, kā arī tulkojis lugas.

Māris Grēviņš ir rakstnieka Valda Grēviņa un dziedātājas Annas Grēviņas dēls, rakstnieka un teātra kritiķa Valta Grēviņa brālis. Laulībā ar teātra zinātnieci Gundegu Saulīti dzimuši bērni Marta Grēviņa-Dziļuma (redaktore, kultūras un mūžizglītības projektu vadītāja) un Toms Grēviņš (radiodīdžejs un TV raidījumu vadītājs).

Profesionālā darbība:

Pirmā publikācija: recenzija "Radoša pieeja" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1954.9.V par R. Blaumaņa lugas "Ļaunais gars" iestudējumu Jaunatnes teātra krievu trupā.

Sakārtojis grāmatas:
"Eduards Smiļģis laikabiedru atmiņās, dokumentos, vēstulēs, atziņās" (1974)
"Leonīds Leimanis" (1980).

Kopā ar A. Burtnieci un R. Melnaci sastādījis almanahu "Teātris un dzīve" (1967-70).

Teātra vajadzībām dramatizējis un veidojis scenāriju:
Dž. Golsvērtija rom. "Forsaitu teika" (1976)
A. Deglava rom. "Rīga" (1987)
"Visu savu mūžu" (1977)

Tulkojis lugas:
H. Ibsena "Meža pīle" (1984, TV)
A. Ostrovska "Ienesīga vieta" (teātrī 1987)