Šo grāmatu varbūt sapratīs tikai tas, kurš tajā izteiktās domas – vai vismaz līdzīgas domas – jau pats kādreiz domājis. Tātad tā nav mācību grāmata. Tās mērķis būtu sasniegts, ja kādam, kas to lasa ar sapratni, tā sagādātu prieku. Visu grāmatas jēgu varētu ietvert aptuveni šādos vārdos: to, ko vispār var pateikt, var pateikt skaidri, bet, par ko mēs nevaram runāt, par to mums jāklusē. Tā grāmatā ir it kā novilkta robeža domāšanai vai drīzāk – nevis domāšanai, bet gan domu izteiksmei: jo, lai domāšanai novilktu robežas, mums jāspēj domāt abpus šīs robežas (līdz ar to mums būtu jāspēj domāt to, ko nevar domāt).