Autobiogrāfisks stāsts par vienīgo bērnu kādā vienkāršā Latvijas mazpilsētas ģimenē astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā. Līdztekus prieka brīžiem mājās iezogas arī spriedze un strīdi, jo tētis mēdz iedzert. Tam visam pa vidu ir zēns ar savām domām, spriedelējumiem un vecāsmātes priekšā lasīto pasaku raisītām fantāzijām. Caur notikumiem, kas gandrīz vai pedantiski tiek iegravēti mazā cilvēka atmiņā, atspoguļojas sadzīviskās attiecības, gaiši un ne tik gaiši mirkļi un tas, kas seko beigās...