Andrejs Iksens (1888–1962) – literāts un karavīrs. Dzimis Odzienas pagastā. Izglītību ieguvis Latvijā un Krievijā. Pirmās literārās publikācijas kopš 1919. gada. Stāsti un tēlojumi jaunatnei apkopoti krājumos "Upmalas zēni" (1927), "Ganu zēnu prieki un bēdas" (1930), "Makšķernieka piezīmes" (1938). Sakārtojis dokumentālu krājumu par cīņām ar Bermontu –"Daugavas sargi" (1923). 20. un 30. gados periodikā ar pseidonīmu Andriks publicēja feļetonus. Apraksti par Latvijas nacionālajiem cīnītājiem apkopoti grāmatā "Varoņu gaitas" (1934).Ar pseidonīmu Andžs Augšupēdis publicējis erotisku, nerātno dainu leksikā rakstītu poēmu "Kramu cilts" (1953). Leģionāru kaujas 2. pasaules karā attēlotas poēmā "Marokas Baigais" (1958). Rakstījis arī patriotisku dzeju. Starplaikā starp abiem pasaules kariem nodarbojies ar rakstniecību un žurnālistiku. Šo nodarbi turpināja arī, kopš 1951. gada dzīvodams Austrālijā. Dzeja, jaunatnes grāmatas, kara tēlojumi un humoristiski feļetoni nereti publicēti ar pseidonīmu Andriks.

Dzimis Odzienas pagasta Bērzmuižā muižas kalpa ģimenē.
Piedalījies 1905. gada revolūcijā un mežabrāļu kustībā ar segvārdu A. Cirvītis.
1909–1919: strādājis Krievijā un Polijā.

Strādāja par ierēdni un grāmatu tirdzniecībā Pēterburgā un Kazaņā līdz 1909, kad iesaukts karadienestā un dienējis Pleskavā, no kurienes sūtījis dzejoļus latviešu laikrakstiem, bet šī posma dzeja nav tikusi publicēta.

Latvijā strādājis dažādās pašvaldībās.

1945–1946:(līdz 11. martam) 11 mēnešus atradies gūstā Vācijā Auerbahā pie Ambergas, tur tika izdoti žurnāla "Aiz dzeloņstieplēm" 3 numuri, kur publicēti arī Andreja Iksena darbi. Laiku gūstekņu nometnē aprakstījis darbā "Zem kaila ķiršu koka", kas publicēts 1956. gadā "Daugavas Vanagi" 1. numurā.

Sieva Ernestīne Iksena, dēls Ziedonis Iksens, meita Ingrīda Iksena.

1906: pirmie literārie mēģinājumi publicēti Pēterpils satīriskajā žurnālā "Pēriens" (citur minēts izdevums "Rīkstes", kur publicējies ar pseidonīmu A. Cirvīts)
1919: pirmā publikācija – dzejolis "Brāļiem kaujas laukā" laikrakstā "Latvijas Sargs" 28. decembrī.
1939: J. Rozes izdevniecībā iesniegts dzejoļu krājums, tas nav izdots, gājis bojā.

Sarakstījis sadzīves situāciju komēdijas "Putrienas valodnieki" (1924) un komēdiju "Saņemiet piemaksas" (1933).

Literārie darbi publicēti izdevumos "Latvijas Sargs", "Latvis", "Līdums", "Aizsargs", "Malienas Ziņas", "Saldus Avīze", "Latvijas Jaunatne", "Talsu Balss", "Pēdējā Brīdī", "Lāčplēsis" un citur, trimdā publicējies periodiskajos izdevumos "Austrālijas Latvietis", "Austrālijas Latvieša literārajā pielikumā", "Austrālijas Latvieša Gada grāmatā", "Daugavas Vanagu Mēnešraksts", "Sauksme", "Latvju Domas", "Jaunaudze", "Tēvzeme", "Lāpa", "Latvija", "Lāčplēsis"un citur.

Dzejoļu krājums "Latvju sēta" izdots pēc autors nāves.

Literārās godalgas:
1958: Latviešu Preses biedrības Austrālijas kopas balva par poēmu "Marokas Baigais".

Žurnālistiskā darbā un darbs redakcijās:
1923: rediģējis humoristisko žurnālu "Rūgtās Drapes".
20. gs. 20. gados strādājis laikraksta "Latvijas Kareivis" redakcijā.
1927: laikraksta "Līdums" redakcijas loceklis.
1950–1951: laikrakstā "Latvija" (1950, 1951) publicēta rakstu sērija par nozīmīgiem latviešu karavīriem.
1955: rediģējis kalendāru "Laika soļi".

Militārā karjera:
Karavīra gaitas sāka kā rezervists krievu armijā 1. Pasaules karā, piedalījies daudzās kaujās, Ravkā pie Polijas ievainots, 1914. gada 22. decembrī sagūstīts un līdz 1919. gada vasarai atradies gūstā Vācijā (šis posms aprakstīts stāstā "Vācu gūstā" žurnālā "Aizsargs", 1922, Nr. 1–11 un grāmatā "Varoņu gaitas", 1935)
Latvijas armijā dienējis Kara padomē.

1919. gada augustā atgriezies Latvijā, iestājies Latvijas armijā, cīnījies Studentu bataljonā pret Bermontu. Piedalījies Rīgas aizstāvēšana pie Daugavas tiltiem 1919. gada 9. un 10. oktobrī.
Viens Latvijas Aizsardzības biedrības dibinātājiem.

Militārie apbalvojumi:
Sv. Jura 4. šķiras krusts.
Lāčplēša kara ordeņa 3. šķira